Liepājā un Dienvidkurzemē BIO šķirošana pieaug, tomēr nešķirotu sadzīves atkritumu joprojām pārāk daudz

Liepājā un Dienvidkurzemes novadā iedzīvotāji šķiro arvien vairāk, tomēr nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms būtiski nesamazinās. Tas nozīmē, ka konteineros joprojām nonāk liels apjoms šķirojamu atkritumu, kurus varētu pārstrādāt. Tā kā atkritumu apsaimniekošanas maksa pieaug, pareiza šķirošana kļūst par vienu no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt ikmēneša izdevumus, skaidro “Vides pakalpojumu grupas” (VGP) izpilddirektors Mārtiņš Zīverts.

VPG dati liecina: salīdzinot 2026. gada pirmo sešu mēnešu datus ar tādu pašu periodu pērn, Liepājā un Dienvidkurzemes novadā BIO atkritumu šķirošanas apjoms pieaudzis par 68 %, stikla iepakojuma – par 12%, bet vieglā iepakojuma – par vairāk nekā 6 %. Vienlaikus nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms sarucis vien par aptuveni 1 %.

“Nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu ietekmē dažādi faktori, tostarp ekonomiskā aktivitāte. Taču mūsu pieredze rāda, ka vismaz puse no nešķiroto atkritumu konteineru satura patiesībā būtu sašķirojama. Visbiežāk tie ir bioloģiskie atkritumi un iepakojums. Tas nozīmē, ka lielai daļai mājsaimniecību joprojām ir iespēja samazināt gan savus rēķinus, gan poligonā noglabājamo atkritumu apjomu. Šķirošanas veicināšanai svarīgi, lai iesaistās ikviens, it sevišķi daudzdzīvokļu namos – kaimiņiem savā starpā ir jāpārrunā, kā šķirot pareizi, jāmotivē rīkoties vienoti, jo kopējais rezultāts ir atkarīgs no katra individuālās rīcības,” uzsver Mārtiņš Zīverts.

Šis jautājums kļuvis īpaši aktuāls pēc izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas tarifos. No 1. augusta spēkā stājās jaunais SIA “Liepājas RAS” atkritumu apstrādes un noglabāšanas tarifs poligonā, savukārt no 1. septembra Liepājā un Dienvidkurzemes novadā mainīsies arī atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tarifs. Arī atkritumu apsaimniekotāji ir novērojuši, ka brīdī, kad mainās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, iedzīvotāji izvērtē iespējas, kā samazināt attiecīgos izdevumus, un iespējas ir.

Pieaugot izmaksām, arvien svarīgāk kļūst atrast veidus, kā samazināt nešķiroto atkritumu daudzumu un ikmēneša maksājumus. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir pareiza šķirošana. Lūk, daži padomi, ko vērts ņemt vērā!

Jauktā iepakojuma konteinerā der ne tikai skārdenes un konservu bundžas

Jaukta iepakojuma jeb konteinerā, kurā drīkst izmest kartona, plastmasas un metāla iepakojumu, drīkst mest ne tikai skārdenes, konservu bundžas un vāciņus, bet arī nelielus metāla priekšmetus, piemēram, pannas, katlus, atslēgas, skrūves un tīru alumīnija foliju. Svarīgi, lai priekšmets būtu tikai no metāla.

Atceries par tetrapakām

Pie šķirotajiem iepakojuma atkritumiem var mest arī piena, sulas un citu dzērienu tetrapakas. Pirms izmešanas tās ieteicams izskalot, ja iepakojumā bijis biezāks produkts, un saplacināt.

Stikla iepakojumam jānoņem vāciņus

Stikla konteinerā met tikai stikla iepakojumu. Metāla un plastmasas vāciņi jāizmet iepakojuma konteinerā, savukārt korķi, kas nav no stikla vai metāla, jāizmet sadzīves atkritumos. Etiķetes no pudelēm un burkām noņemt nav nepieciešams.

Ne viss, uz kā rakstīts BIO, der BIO konteineram

BIO atkritumu konteinerā nedrīkst mest higiēnas preces, autiņbiksītes, bioplastmasas izstrādājumus, vienreizlietojamos traukus, salvetes, tualetes papīru vai mājdzīvnieku pakaišus. Šie materiāli piesārņo kompostu un padara to nederīgu izmantošanai. Arī maisiņiem jāpievērš uzmanība. BIO konteinerā drīkst mest tikai papīra maisiņus vai tādus, kas marķēti kā kompostējami mājas apstākļos.

BIO atkritumus šķirot ir īpaši izdevīgi, jo to izvešana ir par aptuveni 40 % lētāka nekā sadzīves atkritumu apsaimniekošana.

Savukārt mājsaimniecībās privātmājās var apsvērt bioloģiski noārdāmu atkritumu kompostēšanu, kā arī sākt citu atkritumu šķirošanu savās mājās, piesakot atkritumu apsaimniekotājam konteinerus arī atkritumu šķirošanai.

Tūbiņas – mierīgu sirdi pie šķirotajiem atkritumiem

Zobu pastas, sejas krēmu, dušas želeju un pārtikas produktu tūbiņas nav jāizmazgā ideāli tīras. Ja tajās palicis neliels produkta atlikums, tās var mest iepakojuma konteinerā. Izņēmums ir matu krāsu tūbiņas un iepakojums, kas jānodod kā bīstamie atkritumi. Latvijā ir vairāki bīstamo atkritumu pieņemšanas punkti; atrodiet sev tuvāko platformā www.videspratiba.lv.

Uzmanīgi ar kodīgiem šķidrumiem

Krāsas, ķīmiskie līdzekļi un citi kodīgi vai nezināmas izcelsmes šķidrumi nedrīkst nonākt ne sadzīves, ne šķiroto atkritumu konteineros. Tie var apdraudēt šķirošanas darbiniekus un sabojāt visu konteinera saturu. Ja mājās ir šādi atkritumi, tie jānogādā bīstamo atkritumu pieņemšanas punktā vai šķiroto atkritumu laukumā. Arī to pieņemšanas punktus var skatīt platformā www.videspratiba.lv.

Tekstilam arī var dot otro dzīvi

Ja apģērbs, apavi un mājas tekstils (piemēram, dvieļi, aizkari, palagi u.tml.) aizvien ir tādā kvalitātē, ko to varētu lietot kāds cits, tad tam nevajadzētu beigt mūžu sadzīvos atkritumos. To var gan pārdot vai atdot speciālās vietnēs un lietotnēs, atdot labdarības veikalos vai, ja negribas ne vienu, ne otru – nodot tekstila konteineros. Nešķirotajos sadzīves atkritumos būtu jānonāk tikai galīgi nolietotam, saplēstam, sapuvušam, eļļainam vai netīram tekstilam.

Būvgružus jāšķiro atsevišķi

Kopumā Liepājā un Dienvidkurzemē ir redzama pozitīva tendence lielformāta un būvgružu šķirošanā – gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji paši aktīvi pasūta speciālos, liela izmēra konteinerus jeb “vannas” šiem atkritumiem. VPG novērojumi liecina, ka arvien vairāk iedzīvotāju pēc remontdarbiem izvēlas šos atkritumus nodot licencētam apsaimniekotājam.

Arī Dienvidkurzemes novada pašvaldība “Lielās talkas” laikā aicināja izvietot papildu lielos konteinerus, lai iedzīvotāji varētu ērti atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem. Tādējādi šo atkritumu šķirošana šā gada pirmajā pusgadā pieaugusi 1,2 reizes, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Līdz pat 80 % remonta un būvniecības atkritumu iespējams pārstrādāt, tāpēc tiem nav vietas sadzīves atkritumu konteinerā. Pēc remonta plēves, kartonu un tapetes var izmest iepakojuma konteinerā, savukārt koka durvju ailas, logu rāmjus un tamlīdzīgus priekšmetus var izmest pie koksnes atkritumiem, bet citus būvgružus (flīzes, ģipškartonu, ķieģeļus, linoleju u.tml.) ievietot “Big Bag” vai citos izturīgos maisos un nogādāt šķirošanas laukumā. Ja atkritumu ir vairāk, izdevīgāk pasūtīt izvešanu pie licencēta apsaimniekotāja.

Arī lielgabarīta atkritumus iedzīvotājiem ir iespēja nodot šķiroto atkritumu laukumos.

Pārskati atkritumu izvešanas biežumu vai konteinera tilpumu

Ja pēc regulāras šķirošanas nešķiroto atkritumu kļūst mazāk, vērts pārskatīt arī konteinera tukšošanas biežumu vai konteinera tilpumu un skaitu. Daudzām mājsaimniecībām tas ļauj samazināt ikmēneša izmaksas.

Papildus šķirošanas uzlabošanai VPG namu pārvaldniekiem var nodrošināt izglītojošos materiālus par atkritumu šķirošanu, tostarp arī izglītojošus bannerus, ko piestiprināt pie sētām, kas norobežo atkritumu konteineru novietnes.