ATPAKAĻ UZ ARHĪVU

Laikraksts “Kurzemes Vārds”: “Rāmis ir uzlikts”. Intervija ar SIA Clean R valdes locekli Guntaru Levicu par atkritumu apsaimniekošanu Liepājā.

19.10.2016

Pagaidām līgumus ar jauno atkritumu savākšanas operatoru - pilnsabiedrību Vides pakalpojumi Liepājai uzņēmuma Clean R vadībā - noslēgusi vien maza daļa tās neizbēgami nākamo klientu. Viņiem tas jāpagūst izdarīt šomēnes. Tikmēr uz liepājniekus interesējušiem jautājumiem atbild SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

 

- Kā īsti identificēt jūsu uzņēmumu? Mājaslapā minēta pilnsabiedrība Vides pakalpojumi Liepājai, preses relīzēs šo nosaukumu neredzam, bet lasām par zīmolu Vides pakalpojumu grupa. Kas tad īsti ir jaunais atkritumu savācējs?

Vides pakalpojumu grupa ir zīmols, nevis uzņēmums. Tipisks piemērs - iebraucot Saldus Statoilā, vienmēr uz čeka izsit SIA Ziko, jo uzņēmumam ir viens nosaukums, bet izmantots tiek zīmols. Tas ir atpazīstamībai. Mūsu zīmols jau sen saistīts ar atkritumu savākšanu un arī ceļu uzturēšanu. Vēsture ir diezgan sarežģīta, jo notikušas reorganizācijas un pārpirkšana, bet jau kopš 2012. gada, kad bija uzņēmums ar šādu nosaukumu, kurš strādāja Rīgā, Ķekavā, Carnikavā, Gulbenē, Stopiņos, arī Priekules novadā, ir šis zīmols. Tagad zīmols tiek izmantots, organizējot iedzīvotāju apkalpošanu Liepājas dienviddaļā, Rucavas un Vaiņodes novados un vēlāk arī Priekules novadā.

Pati pilnsabiedrība ir uzņēmumu kopums, kas startējis iepirkumā, apvienojot spēkus. Par to, kas ir Clean R, nozarē jautājumu nav. Un mūsu pieredze rāda, ka, piesaistot vietējo partneri, kas ir zinošāks vietējos apstākļos, ir daudz efektīvāka un labāka darba organizācija.

 

- Kāds ir Eko Jomas un Tranzīts L Waste devums?

Tā ir vietējo apstākļu pārzināšana, loģistika, klientu specifika, jo, lai gan Latvija ir maza, katrā vietā tā ir citāda. Eko Joma ir saistīta ar uzņēmumu Nordia, kas arī šobrīd apkalpo daļu pilsētas. Viņiem ir tās specifiskās zināšanas par Liepāju tieši atkritumu jomā. Savukārt Tranzīts L te tīra ielas, parkus, viņiem ir zināšanas, kas mums vajadzīgas vietējo apstākļu, tās pašas loģistikas saprašanai. Tā ir nenovērtējama pieredze.

 

- Tad jau varbūt varējāt sadarboties ar uzņēmumu Nordia? Bet tā vietā radās jauns, nevienam nezināms uzņēmums.

Tā ir pilnīgi normāla prakse, kad, ejot pilnsabiedrībā, uzņēmumi dibina meitasuzņēmumus. Piemēram, būvniecībā tā notiek ļoti bieži, pakalpojumu sniegšanā varbūt retāk.

 

- Jūsu birojs atrodas ārpus jūsu uzņēmuma apkalpojamās zonas, Cukura ielā. Kāpēc?

No uzņēmējdarbības viedokļa, ir ļoti labi, ja ofiss un bāze, kur atrodas tehnika un konteineri, ir vienā vietā. No klientu viedokļa, protams, būtu likumsakarīgi, ja mēs būtu savā zonā, taču uz līgumu slēgšanas laiku dome mums ierādīs telpas Tukuma ielā 1, kur atrodas LNA birojs.

 

- Lai kā arī mēs neatbalstītu elektroniskās iespējas, vienmēr daļa cilvēku meklēs biroju.

Protams, mēs to ļoti labi saprotam. Tāpēc plānota virkne aktivitāšu, lai mudinātu iedzīvotājus līgumus noslēgt laikus.

 

- Vai jau jūtat iedzīvotāju interesi?

Zvana vairāk nekā slēdz līgumus. Pašlaik ir noslēgti apmēram 50 līgumu, tas ir ļoti maz. Tādēļ uzrunāsim potenciālos klientus elektroniski. Visērtāk, protams, būtu līgumus arī slēgt elektroniski. Bet var arī izdrukāt līgumu un aizsūtīt vai atvest mums. Tiem, kuri līgumus internetā nenoslēgs, izsūtīsim tos individuāli sagatavotus.

 

- Kur būs jūsu šķirošanas laukums?

Šis ir viens no jautājumiem, kas jāatrisina tuvākās nedēļas vai divu laikā. Pašvaldība ierādījusi vienu teritoriju Ezermalas ielā, bet jautājums, vai tiešām šī būtu atbilstošākā vieta, ja blakus jau ir Eko Kurzemes laukums. No domes puses ir sapratne, ka šo jautājumu vajag risināt, bet ierobežojošais faktors ir zemes īpašumtiesības vai zonējuma neatbilstība, jo prasības šādiem laukumiem ir ļoti specifiskas.

 

- Kurzemes Vārds ir uzklausījis iedzīvotāju sūdzības, ka Vides pakalpojumu grupa spiež palielināt atkritumu izvešanas reižu skaitu, pat, ja cilvēkam nav tik daudz gružu, ko izvest.

Zinu, par ko jūs runājat.

 

-Arī 2015. gadā pieņemtajos Liepājas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumos ir punkts, ka, savstarpēji vienojoties, var izvešanas reižu skaitu pielāgot faktiskajai situācijai.

Šis neapšaubāmi šobrīd ir karstais kartupelis. Mēs esam lūguši atzinumu saviem juristiem, arī ar pašvaldību runājuši. Tas traktējums diemžēl ir tāds, ka, lai kā mēs paši gribētu atļaut cilvēkiem vest reizi mēnesī, šo noteikumu 23. punkts nesaka, ka var nedarīt tā, kā ir teikts 22. punktā. Likums norāda, ka ar saistošajiem noteikumiem ir jānosaka minimālais izvešanas biežums. Un Liepājā tas ir divas reizes mēnesī privātpersonām.

 

-Tad jau sanāk pretruna. Jo būtu taču arī visnotaļ ekoloģiski, ja cilvēki atkritumus maksimāli izmantotu kompostam, šķirotu un tā censtos atkritumu apjomu samazināt.

Situācija neapšaubāmi nav viennozīmīga, piekrītu. Normatīvais regulējums ir tāds, kāds ir. Par to esam rosinājuši diskusiju ar pašvaldību. Pašvaldībai ir savi argumenti, arī diezgan pamatoti. Domes pamatojums - un tas ir loģisks -, ka ir ļoti liela daļa privātmāju iedzīvotāju, kas noslēdz līgumu par minimālo iespējamo izvešanas reižu skaitu, bet patiesībā atkritumus nes uz daudzdzīvokļu namu miskastēm. Un daudzdzīvokļu namu iemītnieki par viņiem maksā.

Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēki nerada tik daudz atkritumu, bet jebkurā gadījumā rāmis ir uzlikts. Pašvaldība mums prasīs atskaiti par noslēgtajiem līgumiem un varēs vērsties pret mums par saistošo noteikumu pārkāpšanu.

 

- Bet tad jau sanāk, ka Eko Kurzeme, ļaujot slēgt tādus līgumus, ir noteikumus pārkāpusi?

Neapzināti. Bet tā sanāk. Pieļauju, ka situācija līdz šim netika risināta tāpēc, ka jau pagājušogad sākās iepirkums, un vēl raustīt cilvēkus pārslēgt līgumus būtu neadekvāti. Bet šī ir tā iespēja sakārtot atkritumu saimniecību.

 

- Vai paliks šķiroto atkritumu konteineri?

Tur, kur tie šobrīd ir, tie paliks. Rēķināmies, ka nāks klāt arī papildu vietas, jo šķirošanu gribam motivēt. Bet jāņem vērā - un tas ir sabiedrības izglītošanas jautājums -, ka lielākā problēma ir šķirošanas kvalitāte. Īpaši tas attiecas uz daudzdzīvokļu namiem. Maiss ar kartupeļu mizām padara šķirotos atkritumus neizmantojamus.

Arī Vācijā, Anglijā operatoriem ir tieši tādas pašas problēmas. Lai gan ir arī Beļģijas piemērs: dalīto atkritumu maisi ir caurspīdīgi un labi var redzēt, kas iekšā. Ja uz ielas atstātajā maisā nav tas, kam tur jābūt, to neviens nesavāc, pēc stundas ir klāt policija, un sods ir garantēts.

 

- Kāda, jūsuprāt, ir situācija ar atkritumu šķirošanu Latvijā?

Man šķiet, ka mūsu sabiedrība vēl nav gatava pieņemt papildu neērtības, turot mājās vairākas atkritumu urnas. Tad - jānes vairāki maisiņi, un tas nav ērti, turklāt konteineri dalītiem atkritumiem nav pie katras mājas. Ir tas mīts, kas šobrīd gan mazliet sāk izplēnēt, ka atkritumu šķirošana ir ļoti ienesīgs bizness. Tā nav. Tā patiesībā maksā dārgāk nekā atdošana apglabāšanai. Operatoram tas rada lielas izmaksas. Ja materiāls ir nekvalitatīvs, tad tās vēl trīskāršojas un četrkāršojas.

 

- Tad sanāk, ka atkritumu savācējs var arī nebūt īpaši ieinteresēts šķirošanā?

Nomināli jā. Tajā pašā laikā ir virkne normatīvo regulējumu, kas liek mums to darīt. Un mēs rēķināmies, ka mums tas būs jādara, tas ir iekalkulēts cenā. Otra lieta, kas Latvijā galīgi nav izplatīta, - nekur šķirošana nestrādā bez efektīvas sodu sistēmas. Juridiski jau viss ir sakārtots, sodi ir diezgan lieli. Ja tos piemērotu, domāju, daudzi trīsreiz padomātu, pirms mēslot. Pierīgā bija noķerts kāds, kurš pļavā krāvis ārā būvgružus, un - mašīnas konfiskācija. Sodu piemērot ir iespējams, bet ir jautājums, cik ļoti vēlas pašvaldības policija iesaistīties un cik ļoti iedzīvotāji to vēlas. Minētajā gadījumā tie bija iedzīvotāji, kas iesaistījās, ievietojot aplikāciju Vides SOS.

 

- Arī uzņēmumam Clean R pieder atkritumu šķirošanas rūpnīcas. Nesen uzceltajā Eko Kurzemes rūpnīcā šķirošot visus savāktos gružus. Kādas ir jūsu domas par Eko Kurzemes šķirošanas rūpnīcu?

Nekādas. Rūpnīcai atkritumus dod nevis operators, bet poligons, Liepājas RAS ir pasūtītājs. Mūsu attiecības beidzas ar uzbraukšanu uz poligona svariem.